Jauna kārtība, kādā sniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem AML jomā

Ministru kabinets šā gada 27.augusta sēdē ir izskatījis un pieņēmis jaunus noteikumus “Noteikumi par kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem” (turpmāk - Noteikumu projekts). Saskaņā ar šiem noteikumiem, jau sākot no 2019.gada 17.decembra Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma ir pienākums ziņojumu iesniegt elektroniski, izmantojot Finanšu izlūkošanas dienesta uzturēto tīmekļvietni https://zinojumi.fid.gov.lv. Citas personas var iesniegt ziņojumu papīra formā, aizpildot noteiktu veidlapu.

Šobrīd Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Likums) un Ministru kabineta 2019.gada 2.jūlija noteikumi Nr. 281 „Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem”(turpmāk – Noteikumi Nr.281) nosaka Likuma subjektu pienākumu ziņot par aizdomīgiem un neparastiem darījumiem, iesniedzot ziņojumu Finanšu izlūkošanas dienestam.  

Eiropas Padomes ekspertu komitejas naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu un terorisma finansēšanas novērtējumam (turpmāk – Moneyval) savstarpējās novērtēšanas 5.kārtas ziņojumā par Latviju, kas publicēts 2018.gada 23.augustā, kurā novērtēti valstī īstenotie pasākumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā (turpmāk – Moneyval ziņojums), ir sniegts skaidrs vēstījums un norāde uz nepieciešamību aktīvi pilnveidot Latvijā šobrīd pastāvošo regulējumu, kā arī nodrošināt tā efektīvu piemērošanu praksē.

Moneyval ziņojumā un arī praksē secināts, ka līdzšinējās neskaidrības Likuma subjektu starpā par aizdomīga un neparasta darījuma nošķiršanu neveicina iesniegto ziņojumu kvalitāti, un vairāk tiek izmantota ziņošana par neparastiem darījumiem, nevis ziņošana par aizdomīgiem darījumiem, kas no vienas puses rezultējas neefektīvā resursu izlietošanā, veicot papildu analīzi gadījumos, kur tā ne vienmēr būtu nepieciešama, bet no otras, noslogojot Likuma subjektus ar formālu ziņojumu iesniegšanu. Attiecīgi viena no Moneyval rekomendācijām ir nepieciešamība pārskatīt aizdomīgu un neparastu darījumu ziņošanas kārtību, tādā veidā pilnveidojot ziņojumu iesniegšanu par aizdomīgiem darījumiem.

Kā tas norādīts Finanšu darījumu darba grupas (turpmāk – FATF) rekomendācijās, finanšu izlūkošanas dienests darbojas kā centrālā iestāde, kas saņem ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem, kā arī citu nacionālajos normatīvajos aktos paredzēto informāciju (piemēram, informāciju par skaidras naudas darījumiem, elektroniskajiem paskaitījumiem un cita veida deklarācijas par darījumiem, kas sasniedz noteiktu robežvērtību). Tādējādi primāri dalībvalstīm ir jānodrošina ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem iesniegšana finanšu izlūkošanas dienestiem, taču nacionālajos tiesību aktos var tikt noteikts cits informācijas veids, kas ir iesniedzams finanšu izlūkošanas vienībām.

Attiecīgi līdz ar Likuma grozījumiem, sākot ar 2019.gada 17.decembri tiek paredzēts atteikties no ziņojumiem par neparastiem darījumiem un ieviest pienākumu Likuma subjektiem iesniegt sliekšņa deklarācijas.

Ievērojot minēto, līdz ar grozījumiem Likumā konceptuāli tiek paredzēts atteikties no ziņojuma par neparastu darījumu, paredzot ziņojumu iesniegšanu tikai par aizdomīgiem darījumiem. Vienlaikus tiek paredzēts pienākums Likuma subjektiem iesniegt citu informāciju - informāciju par sliekšņa deklarācijām, kas tiks uzglabāta Finanšu izlūkošanas dienestā un izmantota, veicot stratēģisko analīzi, kā arī turpmāku dienesta rīcībā esošo darījumu apstrādi un analīzi. Plānotajām izmaiņām ir noteikts pārejas posms – 2019.gada 17.decembris, līdz kuram nepieciešams izstrādāt jaunus Ministru kabineta noteikumus, kas aizstās Noteikumus Nr., nosakot gadījumus un kārtību, kādā sniedzama informācija par sliekšņa deklarāciju, tās saturu, kā arī veidlapu.

Šobrīd spēkā esošie Noteikumi Nr. 281 tika izdoti, pamatojoties uz pirms Likuma grozījumiem ietverto deleģējumu, kas paredzēja  deleģējumu izdod noteikumus, kuros apstiprināts neparasta darījuma pazīmju saraksts un kārtība, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem, un apstiprina ziņojuma veidlapu.

Vienlaikus ar mērķi padarīt skaidrāku regulējumu un skaidrākus Likuma subjektu pienākumus, kā arī ņemot vērā to, ka attiecībā uz sliekšņa deklarāciju un ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem saturu un kārtību ir divi deleģējumi, tiek izstrādāti divi ministru kabineta noteikumu projekti: 

1. Ministru kabineta noteikumi „Noteikumi par kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem”, 

2. Ministru kabineta noteikumi „Noteikumi par sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu”.

Ievērojot minēto, Noteikumu projekts tiek attiecināts tikai uz ziņojumiem par aizdomīgiem darījumiem – kārtību, kādā ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem (turpmāk – ziņojumi) iesniedzami, kā arī tiek apstiprinātas ziņojuma veidlapas. Noteikumu projekts atšķirībā no Noteikumiem Nr.281 ietver šādus galvenos zemāk minētos jautājumus:

1. tiek svītrota sadaļa par neparasta darījuma pazīmēm, to aizstājot ar Ministru kabineta noteikumiem „Noteikumi par sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu”;

2. tiek precizētas Noteikumu pielikumā pievienotās veidlapas;

3. lai citas personas varētu realizēt ziņošanas pienākumu atbilstoši Likuma 3.panta ceturtās  daļas prasībām, ir izstrādāta jauna veidlapa ziņojumu iesniegšanai papīra formā. 

Likuma 30.pants nosaka pienākumu Likuma subjektiem  nekavējoties ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam par katru aizdomīgu darījumu. 

Likuma subjektiem, pamatojoties uz Noteikumu projekta 2.punktu, ir pienākums ziņojumu iesniegt elektroniski, izmantojot Finanšu izlūkošanas dienestā dienesta uzturēto tīmekļvietni https://zinojumi.fid.gov.lv.

Finanšu izlūkošanas dienests XML shēmas struktūru jeb XML Schema Definition (turpmāk - XSD) shēmu uzturēs savā tīmekļvietnē, darot to publiski pieejamu Likuma subjektiem un to uzraudzības un kontroles institūcijām.

Līdz ar Noteikumu projektu tiek precizētas Noteikumu pielikumā pievienotās veidlapas, ievērojami papildinot sākotnējā Likuma subjekta ziņojumā iekļaujamās informācijas apjomu ar klienta izpētes informāciju (informācija par klienta kontu, līdzekļu atlikumu, klienta ekonomisko darbību, patiesā labuma guvēju, klienta grupu, klienta piesaistītāju, klienta īpašniekiem un ziņojumā iekļauto personu saistību ar politiski nozīmīgu personu). Tiek paredzēts, ka ziņojumam tiek pievienoti klienta izpētes dokumenti un klienta darījumu izpētes dokumenti. Tāpat ziņojuma veidlapā paredzēti lauki informācijas norādīšanai par iespējamo noziedzīgo nodarījumu un konstatētajām darbībām, kas raksturo attiecīgo tipoloģiju. Ziņojuma veidlapas papildu lauki par klienta izpētes informāciju aizpildāmi tikai par ziņojuma iesniedzēja - Likuma subjekta- klientu. Ar jēdzieniem „alternatīvās adrese valsts” un „alternatīvā adrese” tiek saprasta personu papildus adrese, piemēram, papildus juridiskās personas reģistrētajai adresei, tiek norādīta arī korepondences adrese. 

Papildus norādāms, ka Likuma subjektiem nebūs obligāti jāaizpilda visi Noteikumu projekta 1. pielikumā šobrīd ietvertie lauki, tādējādi nodrošinot iespēju iesniegt ziņojumu arī tad, ja ņemot vērā Likuma subjekta darbības specifiku, attiecīgā informācija Likuma subjektiem nav zināma (piemēram attiecībā uz nefinanšu sektora Likuma subjektiem lauki „Atlikums klienta kontā (-os) ziņojuma iesniegšanas datumā”,  Darījuma/ darbības dalībnieka konta informācija u.c. nebūs obligāti aizpildāmi). Veidlapa ir vispārīga un tehniski tiks pielāgošana (validācija) noteiktām ziņotāju grupām tiks veikta, publicējot veidlapu Finanšu izlūkošanas dienesta elektroniskajā vietnē, kā arī ziņojumu sniegšanas procesā.

Vienlaikus norādāms, ka ziņojuma iesniegšana neatbrīvo Likuma subjektu no pienākuma iesniegt sliekšņa deklarāciju, ja darījums, uz ko attiecas ziņojums, atbilst kādam no Ministru kabineta noteikumos par sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu noteiktajiem sliekšņa deklarācijas gadījumiem.

Ziņojumā ietverami visi savstarpēji saistīti darījumi, kas veido darījuma aizdomīgumu. Savukārt gadījumos, ja darījuma aizdomīgumu rada vairāki savstarpēji saistīti darījumi, tad ziņojumā ietver ziņas par visiem attiecīgajiem darījumiem.

Likuma 3.panta ceturtajā daļā ir ietverts pienākums arī panta pirmajā daļā nenorādītajām personām, kā arī valsts institūcijām, atvasinātām publiskām personām un to institūcijām pildīt Likuma prasības attiecībā uz ziņu sniegšanu par aizdomīgiem darījumiem. Vēl jo vairāk – ar mērķi skaidri nošķirt Likuma subjektus no citām personām, līdz ar grozījumiem Likumā, kas stājās spēkā 2019.gada 29.jūnijā, no 2019.gada 17.decembra minētā daļa tiek izteikta atsevišķā pantā šādā redakcijā:

„3.1 pants. Citu personu pienākums attiecībā uz informācijas sniegšanu par aizdomīgiem darījumiem

Lai novērstu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu saistītas darbības, arī šā likuma 3. pantā nenorādītām personām, kā arī valsts institūcijām, atvasinātām publiskām personām un to institūcijām ir pienākums sniegt Finanšu izlūkošanas dienestam informāciju par katru aizdomīgu darījumu, kā arī to rīcībā esošo informāciju un dokumentus, kas nepieciešami Finanšu izlūkošanas dienestam tā pienākumu veikšanai atbilstoši šā likuma prasībām. Šajā pantā norādītajām personām tiek piemēroti likuma subjektiem paredzētie tiesiskās aizsardzības mehānismi.”

Norādāms, ka Finanšu izlūkošanas dienests saņem ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem arī no Likuma 3.panta pirmajā daļā neminētajiem Likuma subjektiem, kas tiek analizēta ar mērķi novērst vai atklāt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma vai proliferācijas finansēšanu. Vienlaikus, lai atvieglotu un vienlaikus motivētu personas ziņot par attiecīgajiem faktiem, personām netiek noteikts obligāts pienākums aizpildīt Noteikumu projekta 1.pielikumā iekļauto veidlapu, kuras aizpildīšanai ir nepieciešamas padziļinātākas zināšanas, kā arī fakti, kurus var iegūt, veicot Likumā noteikto klienta izpēti, kas obligāta ir tikai Likuma 3.panta pirmajā daļā minētajiem Likuma subjektiem. Ievērojot minēto, līdz ar Noteikumu projekta 4.punktu ir noteikts, ka citas personas var iesniegt ziņojumu papīra formā, aizpildot noteikumu 2. pielikumā minēto veidlapu.  

Ievērojot to, ka Noteikumu projekts aizstās Noteikumus Nr. 281, līdz ar Noteikumu projekta 5.punktu tiek atzīti par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2019. gada 2.jūlija noteikumus Nr. 281 "Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem" .

Ievērojot to, ka Likuma pārejas noteikumu 39. punkts paredz, ka kārtība par sliekšņa deklarāciju iesniegšanu stāsies spēkā 2019.gada 17.decembrī, līdz ar Noteikum projekta 6.punktu tiek noteikts, ka Noteikumi stājas spēkā 2019. gada 17. decembrī.

Augstākminēto nosaka šo noteikumu anotācija, kas ir pieejama šeit.